diabolic6045/GitaWhisper-tiny
Automatic Speech Recognition
•
37.8M
•
Updated
•
31
•
1
shloka_id
stringlengths 3
5
| sanskrit
stringlengths 52
137
| transliteration
stringlengths 78
148
| audio
audioduration (s) 11
55
|
|---|---|---|---|
1_1
|
धृतराष्ट्र उवाच |धर्मक्षेत्रे कुरुक्षेत्रे समवेता युयुत्सवः |मामकाः पाण्डवाश्चैव किमकुर्वत सञ्जय |
|
dhṛtarāṣṭra uvāca .dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ .māmakāḥ pāṇḍavāścaiva kimakurvata sañjaya
| |
1_2
|
सञ्जय उवाच |दृष्ट्वा तु पाण्डवानीकं व्यूढं दुर्योधनस्तदा |आचार्यमुपसंगम्य राजा वचनमब्रवीत् |
|
sañjaya uvāca .dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanastadā .ācāryamupasaṃgamya rājā vacanamabravīt
| |
1_3
|
पश्यैतां पाण्डुपुत्राणामाचार्य महतीं चमूम् |व्यूढां द्रुपदपुत्रेण तव शिष्येण धीमता |
|
paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇāmācārya mahatīṃ camūm .vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava śiṣyeṇa dhīmatā
| |
1_4
|
अत्र शूरा महेष्वासा भीमार्जुनसमा युधि |युयुधानो विराटश्च द्रुपदश्च महारथः |
|
atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi .yuyudhāno virāṭaśca drupadaśca mahārathaḥ
| |
1_5
|
धृष्टकेतुश्चेकितानः काशिराजश्च वीर्यवान् |पुरुजित्कुन्तिभोजश्च शैब्यश्च नरपुंगवः |
|
dhṛṣṭaketuścekitānaḥ kāśirājaśca vīryavān .purujitkuntibhojaśca śaibyaśca narapuṃgavaḥ
| |
1_6
|
युधामन्युश्च विक्रान्त उत्तमौजाश्च वीर्यवान् |सौभद्रो द्रौपदेयाश्च सर्व एव महारथाः |
|
yudhāmanyuśca vikrānta uttamaujāśca vīryavān .saubhadro draupadeyāśca sarva eva mahārathāḥ
| |
1_7
|
अस्माकं तु विशिष्टा ये तान्निबोध द्विजोत्तम |नायका मम सैन्यस्य संज्ञार्थं तान्ब्रवीमि ते |
|
asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tānnibodha dvijottama .nāyakā mama sainyasya saṃjñārthaṃ tānbravīmi te
| |
1_8
|
भवान्भीष्मश्च कर्णश्च कृपश्च समितिञ्जयः |अश्वत्थामा विकर्णश्च सौमदत्तिस्तथैव च |
|
bhavānbhīṣmaśca karṇaśca kṛpaśca samitiñjayaḥ .aśvatthāmā vikarṇaśca saumadattistathaiva ca
| |
1_9
|
अन्ये च बहवः शूरा मदर्थे त्यक्तजीविताः |नानाशस्त्रप्रहरणाः सर्वे युद्धविशारदाः |
|
anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ .nānāśastrapraharaṇāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ
| |
1_10
|
अपर्याप्तं तदस्माकं बलं भीष्माभिरक्षितम् |पर्याप्तं त्विदमेतेषां बलं भीमाभिरक्षितम् |
|
aparyāptaṃ tadasmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam .paryāptaṃ tvidameteṣāṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam
| |
1_11
|
अयनेषु च सर्वेषु यथाभागमवस्थिताः |भीष्ममेवाभिरक्षन्तु भवन्तः सर्व एव हि |
|
ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgamavasthitāḥ .bhīṣmamevābhirakṣantu bhavantaḥ sarva eva hi
| |
1_12
|
तस्य सञ्जनयन्हर्षं कुरुवृद्धः पितामहः |सिंहनादं विनद्योच्चैः शङ्खं दध्मौ प्रतापवान् |
|
tasya sañjanayanharṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ .siṃhanādaṃ vinadyoccaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau pratāpavān
| |
1_13
|
ततः शङ्खाश्च भेर्यश्च पणवानकगोमुखाः |सहसैवाभ्यहन्यन्त स शब्दस्तुमुलोऽभवत् |
|
tataḥ śaṅkhāśca bheryaśca paṇavānakagomukhāḥ .sahasaivābhyahanyanta sa śabdastumulo.abhavat
| |
1_14
|
ततः श्वेतैर्हयैर्युक्ते महति स्यन्दने स्थितौ |माधवः पाण्डवश्चैव दिव्यौ शङ्खौ प्रदध्मतुः |
|
tataḥ śvetairhayairyukte mahati syandane sthitau .mādhavaḥ pāṇḍavaścaiva divyau śaṅkhau pradadhmatuḥ
| |
1_15
|
पाञ्चजन्यं हृषीकेशो देवदत्तं धनञ्जयः |पौण्ड्रं दध्मौ महाशङ्खं भीमकर्मा वृकोदरः |
|
pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanañjayaḥ .pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā vṛkodaraḥ
| |
1_16
|
अनन्तविजयं राजा कुन्तीपुत्रो युधिष्ठिरः |नकुलः सहदेवश्च सुघोषमणिपुष्पकौ |
|
anantavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ .nakulaḥ sahadevaśca sughoṣamaṇipuṣpakau
| |
1_17
|
काश्यश्च परमेष्वासः शिखण्डी च महारथः |धृष्टद्युम्नो विराटश्च सात्यकिश्चापराजितः |
|
kāśyaśca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ .dhṛṣṭadyumno virāṭaśca sātyakiścāparājitaḥ
| |
1_18
|
द्रुपदो द्रौपदेयाश्च सर्वशः पृथिवीपते |सौभद्रश्च महाबाहुः शङ्खान्दध्मुः पृथक्पृथक् |
|
drupado draupadeyāśca sarvaśaḥ pṛthivīpate .saubhadraśca mahābāhuḥ śaṅkhāndadhmuḥ pṛthakpṛthak
| |
1_19
|
स घोषो धार्तराष्ट्राणां हृदयानि व्यदारयत् |नभश्च पृथिवीं चैव तुमुलोऽभ्यनुनादयन् (or लोव्यनु) |
|
sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat .nabhaśca pṛthivīṃ caiva tumulo.abhyanunādayan (lo vyanu)
| |
1_20
|
अथ व्यवस्थितान्दृष्ट्वा धार्तराष्ट्रान् कपिध्वजः |प्रवृत्ते शस्त्रसम्पाते धनुरुद्यम्य पाण्डवः |हृषीकेशं तदा वाक्यमिदमाह महीपते |
|
atha vyavasthitāndṛṣṭvā dhārtarāṣṭrān kapidhvajaḥ .pravṛtte śastrasampāte dhanurudyamya pāṇḍavaḥ
| |
1_21
|
अर्जुन उवाच |सेनयोरुभयोर्मध्ये रथं स्थापय मेऽच्युत |
|
hṛṣīkeśaṃ tadā vākyamidamāha mahīpate .arjuna uvāca .senayorubhayormadhye rathaṃ sthāpaya me.acyuta
| |
1_22
|
यावदेतान्निरीक्षेऽहं योद्धुकामानवस्थितान् |कैर्मया सह योद्धव्यमस्मिन् रणसमुद्यमे |
|
yāvadetānnirikṣe.ahaṃ yoddhukāmānavasthitān .kairmayā saha yoddhavyamasmin raṇasamudyame
| |
1_23
|
योत्स्यमानानवेक्षेऽहं य एतेऽत्र समागताः |धार्तराष्ट्रस्य दुर्बुद्धेर्युद्धे प्रियचिकीर्षवः |
|
yotsyamānānavekṣe.ahaṃ ya ete.atra samāgatāḥ .dhārtarāṣṭrasya durbuddheryuddhe priyacikīrṣavaḥ
| |
1_24
|
सञ्जय उवाच |एवमुक्तो हृषीकेशो गुडाकेशेन भारत |सेनयोरुभयोर्मध्ये स्थापयित्वा रथोत्तमम् |
|
sañjaya uvāca .evamukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata .senayorubhayormadhye sthāpayitvā rathottamam
| |
1_25
|
भीष्मद्रोणप्रमुखतः सर्वेषां च महीक्षिताम् |उवाच पार्थ पश्यैतान्समवेतान्कुरूनिति |
|
bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām .uvāca pārtha paśyaitānsamavetānkurūniti
| |
1_26
|
तत्रापश्यत्स्थितान्पार्थः पितॄनथ पितामहान् |आचार्यान्मातुलान्भ्रातॄन्पुत्रान्पौत्रान्सखींस्तथा |
|
tatrāpaśyatsthitānpārthaḥ pitṝnatha pitāmahān .ācāryānmātulānbhrātṛnputrānpautrānsakhīṃstathā
| |
1_27
|
श्वशुरान्सुहृदश्चैव सेनयोरुभयोरपि |तान्समीक्ष्य स कौन्तेयः सर्वान्बन्धूनवस्थितान् |
|
śvaśurānsuhṛdaścaiva senayorubhayorapi .tānsamīkṣya sa kaunteyaḥ sarvānbandhūnavasthitān
| |
1_29
|
सीदन्ति मम गात्राणि मुखं च परिशुष्यति |वेपथुश्च शरीरे मे रोमहर्षश्च जायते |
|
sīdanti mama gātrāṇi mukhaṃ ca pariśuṣyati .vepathuśca śarīre me romaharṣaśca jāyate
| |
1_28
|
कृपया परयाविष्टो विषीदन्निदमब्रवीत् |अर्जुन उवाच |दृष्ट्वेमं स्वजनं कृष्ण युयुत्सुं समुपस्थितम् |
|
kṛpayā parayāviṣṭo viṣīdannidamabravīt .arjuna uvāca .dṛṣṭvemaṃ svajanaṃ kṛṣṇa yuyutsuṃ samupasthitam
| |
1_30
|
गाण्डीवं स्रंसते हस्तात्त्वक्चैव परिदह्यते |न च शक्नोम्यवस्थातुं भ्रमतीव च मे मनः |
|
gāṇḍīvaṃ sraṃsate hastāttvakcaiva paridahyate .na ca śaknomyavasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ
| |
1_31
|
निमित्तानि च पश्यामि विपरीतानि केशव |न च श्रेयोऽनुपश्यामि हत्वा स्वजनमाहवे |
|
nimittāni ca paśyāmi viparītāni keśava .na ca śreyo.anupaśyāmi hatvā svajanamāhave
| |
1_32
|
न काङ्क्षे विजयं कृष्ण न च राज्यं सुखानि च |किं नो राज्येन गोविन्द किं भोगैर्जीवितेन वा |
|
na kāṅkṣe vijayaṃ kṛṣṇa na ca rājyaṃ sukhāni ca .kiṃ no rājyena govinda kiṃ bhogairjīvitena vā
| |
1_33
|
येषामर्थे काङ्क्षितं नो राज्यं भोगाः सुखानि च |त इमेऽवस्थिता युद्धे प्राणांस्त्यक्त्वा धनानि च |
|
yeṣāmarthe kāṅkṣitaṃ no rājyaṃ bhogāḥ sukhāni ca .ta ime.avasthitā yuddhe prāṇāṃstyaktvā dhanāni ca
| |
1_34
|
आचार्याः पितरः पुत्रास्तथैव च पितामहाः |मातुलाः श्वशुराः पौत्राः श्यालाः सम्बन्धिनस्तथा |
|
ācāryāḥ pitaraḥ putrāstathaiva ca pitāmahāḥ .mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ śyālāḥ sambandhinastathā
| |
1_35
|
एतान्न हन्तुमिच्छामि घ्नतोऽपि मधुसूदन |अपि त्रैलोक्यराज्यस्य हेतोः किं नु महीकृते |
|
etānna hantumicchāmi ghnato.api madhusūdana .api trailokyarājyasya hetoḥ kiṃ nu mahīkṛte
| |
1_36
|
निहत्य धार्तराष्ट्रान्नः का प्रीतिः स्याज्जनार्दन |पापमेवाश्रयेदस्मान्हत्वैतानाततायिनः |
|
nihatya dhārtarāṣṭrānnaḥ kā prītiḥ syājjanārdana .pāpamevāśrayedasmānhatvaitānātatāyinaḥ
| |
1_37
|
तस्मान्नार्हा वयं हन्तुं धार्तराष्ट्रान्स्वबान्धवान् |स्वजनं हि कथं हत्वा सुखिनः स्याम माधव |
|
tasmānnārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrānsvabāndhavān .svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava
| |
1_38
|
यद्यप्येते न पश्यन्ति लोभोपहतचेतसः |कुलक्षयकृतं दोषं मित्रद्रोहे च पातकम् |
|
yadyapyete na paśyanti lobhopahatacetasaḥ .kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam
| |
1_39
|
कथं न ज्ञेयमस्माभिः पापादस्मान्निवर्तितुम् |कुलक्षयकृतं दोषं प्रपश्यद्भिर्जनार्दन |
|
kathaṃ na jñeyamasmābhiḥ pāpādasmānnivartitum .kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhirjanārdana
| |
1_40
|
कुलक्षये प्रणश्यन्ति कुलधर्माः सनातनाः |धर्मे नष्टे कुलं कृत्स्नमधर्मोऽभिभवत्युत |
|
kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ sanātanāḥ .dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnamadharmo.abhibhavatyuta
| |
1_41
|
अधर्माभिभवात्कृष्ण प्रदुष्यन्ति कुलस्त्रियः |स्त्रीषु दुष्टासु वार्ष्णेय जायते वर्णसङ्करः |
|
adharmābhibhavātkṛṣṇa praduṣyanti kulastriyaḥ .strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya jāyate varṇasaṅkaraḥ
| |
1_42
|
सङ्करो नरकायैव कुलघ्नानां कुलस्य च |पतन्ति पितरो ह्येषां लुप्तपिण्डोदकक्रियाः |
|
saṅkaro narakāyaiva kulaghnānāṃ kulasya ca .patanti pitaro hyeṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ
| |
1_43
|
दोषैरेतैः कुलघ्नानां वर्णसङ्करकारकैः |उत्साद्यन्ते जातिधर्माः कुलधर्माश्च शाश्वताः |
|
doṣairetaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṅkarakārakaiḥ .utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāśca śāśvatāḥ
| |
1_44
|
उत्सन्नकुलधर्माणां मनुष्याणां जनार्दन |नरके नियतं वासो भवतीत्यनुशुश्रुम (or नरकेऽनियतं) |
|
utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana .narake niyataṃ vāso bhavatītyanuśuśruma
| |
1_45
|
अहो बत महत्पापं कर्तुं व्यवसिता वयम् |यद्राज्यसुखलोभेन हन्तुं स्वजनमुद्यताः |
|
aho bata mahatpāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam .yadrājyasukhalobhena hantuṃ svajanamudyatāḥ
| |
1_46
|
यदि मामप्रतीकारमशस्त्रं शस्त्रपाणयः |धार्तराष्ट्रा रणे हन्युस्तन्मे क्षेमतरं भवेत् |
|
yadi māmapratīkāramaśastraṃ śastrapāṇayaḥ .dhārtarāṣṭrā raṇe hanyustanme kṣemataraṃ bhavet
| |
1_47
|
सञ्जय उवाच |एवमुक्त्वार्जुनः सङ्ख्ये रथोपस्थ उपाविशत् |विसृज्य सशरं चापं शोकसंविग्नमानसः |
|
sañjaya uvāca .evamuktvārjunaḥ saṅkhye rathopastha upāviśat .visṛjya saśaraṃ cāpaṃ śokasaṃvignamānasaḥ
| |
2_1
|
सञ्जय उवाच |तं तथा कृपयाविष्टमश्रुपूर्णाकुलेक्षणम् |विषीदन्तमिदं वाक्यमुवाच मधुसूदनः |
|
sañjaya uvāca .taṃ tathā kṛpayāviṣṭamaśrupūrṇākulekṣaṇam .viṣīdantamidaṃ vākyamuvāca madhusūdanaḥ
| |
2_2
|
श्रीभगवानुवाच |कुतस्त्वा कश्मलमिदं विषमे समुपस्थितम् |अनार्यजुष्टमस्वर्ग्यमकीर्तिकरमर्जुन |
|
śrībhagavānuvāca .kutastvā kaśmalamidaṃ viṣame samupasthitam .anāryajuṣṭamasvargyamakīrtikaramarjuna
| |
2_3
|
क्लैब्यं मा स्म गमः पार्थ नैतत्त्वय्युपपद्यते |क्षुद्रं हृदयदौर्बल्यं त्यक्त्वोत्तिष्ठ परन्तप |
|
klaibyaṃ mā sma gamaḥ pārtha naitattvayyupapadyate .kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvottiṣṭha parantapa
| |
2_4
|
अर्जुन उवाच |कथं भीष्ममहं सङ्ख्ये द्रोणं च मधुसूदन |इषुभिः प्रतियोत्स्यामि पूजार्हावरिसूदन |
|
arjuna uvāca .kathaṃ bhīṣmamahaṃ saṅkhye droṇaṃ ca madhusūdana .iṣubhiḥ pratiyotsyāmi pūjārhāvarisūdana
| |
2_5
|
गुरूनहत्वा हि महानुभावान्श्रेयो भोक्तुं भैक्ष्यमपीह लोके |हत्वार्थकामांस्तु गुरूनिहैवभुञ्जीय भोगान् रुधिरप्रदिग्धान् |
|
gurūnahatvā hi mahānubhāvān śreyo bhoktuṃ bhaikṣyamapīha loke .hatvārthakāmāṃstu gurūnihaiva bhuñjīya bhogān rudhirapradigdhān
| |
2_6
|
न चैतद्विद्मः कतरन्नो गरीयोयद्वा जयेम यदि वा नो जयेयुः |यानेव हत्वा न जिजीविषामस्-तेऽवस्थिताः प्रमुखे धार्तराष्ट्राः |
|
na caitadvidmaḥ kataranno garīyo yadvā jayema yadi vā no jayeyuḥ .yāneva hatvā na jijīviṣāmaḥ te.avasthitāḥ pramukhe dhārtarāṣṭrāḥ
| |
2_7
|
कार्पण्यदोषोपहतस्वभावःपृच्छामि त्वां धर्मसम्मूढचेताः |यच्छ्रेयः स्यान्निश्चितं ब्रूहि तन्मेशिष्यस्तेऽहं शाधि मां त्वां प्रपन्नम् |
|
kārpaṇyadoṣopahatasvabhāvaḥ pṛcchāmi tvāṃ dharmasammūḍhacetāḥ .yacchreyaḥ syānniścitaṃ brūhi tanme śiṣyaste.ahaṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam
| |
2_8
|
न हि प्रपश्यामि ममापनुद्याद्यच्छोकमुच्छोषणमिन्द्रियाणाम् |अवाप्य भूमावसपत्नमृद्धंराज्यं सुराणामपि चाधिपत्यम् |
|
na hi prapaśyāmi mamāpanudyād yacchokamucchoṣaṇamindriyāṇām .avāpya bhūmāvasapatnamṛddhaṃ rājyaṃ surāṇāmapi cādhipatyam
| |
2_9
|
सञ्जय उवाच |एवमुक्त्वा हृषीकेशं गुडाकेशः परन्तप |न योत्स्य इति गोविन्दमुक्त्वा तूष्णीं बभूव ह |
|
sañjaya uvāca .evamuktvā hṛṣīkeśaṃ guḍākeśaḥ parantapaḥ .na yotsya iti govindamuktvā tūṣṇīṃ babhūva ha
| |
2_10
|
तमुवाच हृषीकेशः प्रहसन्निव भारत |सेनयोरुभयोर्मध्ये विषीदन्तमिदं वचः |
|
tamuvāca hṛṣīkeśaḥ prahasanniva bhārata .senayorubhayormadhye viṣīdantamidaṃ vacaḥ
| |
2_11
|
श्रीभगवानुवाच |अशोच्यानन्वशोचस्त्वं प्रज्ञावादांश्च भाषसे |गतासूनगतासूंश्च नानुशोचन्ति पण्डिताः |
|
śrībhagavānuvāca .aśocyānanvaśocastvaṃ prajñāvādāṃśca bhāṣase .gatāsūnagatāsūṃśca nānuśocanti paṇḍitāḥ
| |
2_12
|
न त्वेवाहं जातु नासं न त्वं नेमे जनाधिपाः |न चैव न भविष्यामः सर्वे वयमतः परम् |
|
na tvevāhaṃ jātu nāsaṃ na tvaṃ neme janādhipāḥ .na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarve vayamataḥ param
| |
2_13
|
देहिनोऽस्मिन्यथा देहे कौमारं यौवनं जरा |तथा देहान्तरप्राप्तिर्धीरस्तत्र न मुह्यति |
|
dehino.asminyathā dehe kaumāraṃ yauvanaṃ jarā .tathā dehāntaraprāptirdhīrastatra na muhyati
| |
2_14
|
मात्रास्पर्शास्तु कौन्तेय शीतोष्णसुखदुःखदाः |आगमापायिनोऽनित्यास्तांस्तितिक्षस्व भारत |
|
mātrāsparśāstu kaunteya śītoṣṇasukhaduḥkhadāḥ .āgamāpāyino.anityāstāṃstitikṣasva bhārata
| |
2_15
|
यं हि न व्यथयन्त्येते पुरुषं पुरुषर्षभ |समदुःखसुखं धीरं सोऽमृतत्वाय कल्पते |
|
yaṃ hi na vyathayantyete puruṣaṃ puruṣarṣabha .samaduḥkhasukhaṃ dhīraṃ so.amṛtatvāya kalpate
| |
2_16
|
नासतो विद्यते भावो नाभावो विद्यते सतः |उभयोरपि दृष्टोऽन्तस्त्वनयोस्तत्त्वदर्शिभिः |
|
nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ .ubhayorapi dṛṣṭo.antastvanayostattvadarśibhiḥ
| |
2_17
|
अविनाशि तु तद्विद्धि येन सर्वमिदं ततम् |विनाशमव्ययस्यास्य न कश्चित्कर्तुमर्हति |
|
avināśi tu tadviddhi yena sarvamidaṃ tatam .vināśamavyayasyāsya na kaścitkartumarhati
| |
2_18
|
अन्तवन्त इमे देहा नित्यस्योक्ताः शरीरिणः |अनाशिनोऽप्रमेयस्य तस्माद्युध्यस्व भारत |
|
antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ .anāśino.aprameyasya tasmādyudhyasva bhārata
| |
2_19
|
य एनं वेत्ति हन्तारं यश्चैनं मन्यते हतम् |उभौ तौ न विजानीतो नायं हन्ति न हन्यते |
|
ya enaṃ vetti hantāraṃ yaścainaṃ manyate hatam ubhau tau na vijānīto nāyaṃ hanti na hanyate
| |
2_20
|
न जायते म्रियते वा कदाचिन्नायं भूत्वा भविता वा न भूयः |अजो नित्यः शाश्वतोऽयं पुराणोन हन्यते हन्यमाने शरीरे |
|
na jāyate mriyate vā kadācin nāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ .ajo nityaḥ śāśvato.ayaṃ purāṇo na hanyate hanyamāne śarīre
| |
2_21
|
वेदाविनाशिनं नित्यं य एनमजमव्ययम् |कथं स पुरुषः पार्थ कं घातयति हन्ति कम् |
|
vedāvināśinaṃ nityaṃ ya enamajamavyayam .kathaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam
| |
2_22
|
वासांसि जीर्णानि यथा विहायनवानि गृह्णाति नरोऽपराणि |तथा शरीराणि विहाय जीर्णा-न्यन्यानि संयाति नवानि देही |
|
vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti naro.aparāṇi .tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāni anyāni saṃyāti navāni dehī
| |
2_23
|
नैनं छिन्दन्ति शस्त्राणि नैनं दहति पावकः |न चैनं क्लेदयन्त्यापो न शोषयति मारुतः |
|
nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ .na cainaṃ kledayantyāpo na śoṣayati mārutaḥ
| |
2_24
|
अच्छेद्योऽयमदाह्योऽयमक्लेद्योऽशोष्य एव च |नित्यः सर्वगतः स्थाणुरचलोऽयं सनातनः |
|
acchedyo.ayamadāhyo.ayamakledyo.aśoṣya eva ca .nityaḥ sarvagataḥ sthāṇuracalo.ayaṃ sanātanaḥ
| |
2_25
|
अव्यक्तोऽयमचिन्त्योऽयमविकार्योऽयमुच्यते |तस्मादेवं विदित्वैनं नानुशोचितुमर्हसि |
|
avyakto.ayamacintyo.ayamavikāryo.ayamucyate .tasmādevaṃ viditvainaṃ nānuśocitumarhasi
| |
2_26
|
अथ चैनं नित्यजातं नित्यं वा मन्यसे मृतम् |तथापि त्वं महाबाहो नैवं शोचितुमर्हसि |
|
atha cainaṃ nityajātaṃ nityaṃ vā manyase mṛtam .tathāpi tvaṃ mahābāho naivaṃ śocitumarhasi
| |
2_27
|
जातस्य हि ध्रुवो मृत्युर्ध्रुवं जन्म मृतस्य च |तस्मादपरिहार्येऽर्थे न त्वं शोचितुमर्हसि |
|
jātasya hi dhruvo mṛtyurdhruvaṃ janma mṛtasya ca .tasmādaparihārye.arthe na tvaṃ śocitumarhasi
| |
2_28
|
अव्यक्तादीनि भूतानि व्यक्तमध्यानि भारत |अव्यक्तनिधनान्येव तत्र का परिदेवना |
|
avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata .avyaktanidhanānyeva tatra kā paridevanā
| |
2_29
|
आश्चर्यवत्पश्यति कश्चिदेन-माश्चर्यवद्वदति तथैव चान्यः |आश्चर्यवच्चैनमन्यः शृणोतिश्रुत्वाप्येनं वेद न चैव कश्चित् |
|
āścaryavatpaśyati kaścidenam āścaryavadvadati tathaiva cānyaḥ .āścaryavaccainamanyaḥ śṛṇoti śrutvāpyenaṃ veda na caiva kaścit
| |
2_30
|
देही नित्यमवध्योऽयं देहे सर्वस्य भारत |तस्मात्सर्वाणि भूतानि न त्वं शोचितुमर्हसि |
|
dehī nityamavadhyo.ayaṃ dehe sarvasya bhārata .tasmātsarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śocitumarhasi
| |
2_31
|
स्वधर्ममपि चावेक्ष्य न विकम्पितुमर्हसि |धर्म्याद्धि युद्धाच्छ्रेयोऽन्यत्क्षत्रियस्य न विद्यते |
|
svadharmamapi cāvekṣya na vikampitumarhasi .dharmyāddhi yuddhācchreyo.anyatkṣatriyasya na vidyate
| |
2_32
|
यदृच्छया चोपपन्नं स्वर्गद्वारमपावृतम् |सुखिनः क्षत्रियाः पार्थ लभन्ते युद्धमीदृशम् |
|
yadṛcchayā copapannaṃ svargadvāramapāvṛtam .sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhante yuddhamīdṛśam
| |
2_33
|
अथ चेत्त्वमिमं धर्म्यं संग्रामं न करिष्यसि |ततः स्वधर्मं कीर्तिं च हित्वा पापमवाप्स्यसि |
|
atha cettvamimaṃ dharmyaṃ saṃgrāmaṃ na kariṣyasi .tataḥ svadharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpamavāpsyasi
| |
2_34
|
अकीर्तिं चापि भूतानि कथयिष्यन्ति तेऽव्ययाम् |सम्भावितस्य चाकीर्तिर्मरणादतिरिच्यते |
|
akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti te.avyayām .sambhāvitasya cākīrtirmaraṇādatiricyate
| |
2_35
|
भयाद्रणादुपरतं मंस्यन्ते त्वां महारथाः |येषां च त्वं बहुमतो भूत्वा यास्यसि लाघवम् |
|
bhayādraṇāduparataṃ maṃsyante tvāṃ mahārathāḥ .yeṣāṃ ca tvaṃ bahumato bhūtvā yāsyasi lāghavam
| |
2_36
|
अवाच्यवादांश्च बहून्वदिष्यन्ति तवाहिताः |निन्दन्तस्तव सामर्थ्यं ततो दुःखतरं नु किम् |
|
avācyavādāṃśca bahūnvadiṣyanti tavāhitāḥ .nindantastava sāmarthyaṃ tato duḥkhataraṃ nu kim
| |
2_37
|
हतो वा प्राप्स्यसि स्वर्गं जित्वा वा भोक्ष्यसे महीम् |तस्मादुत्तिष्ठ कौन्तेय युद्धाय कृतनिश्चयः |
|
hato vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhokṣyase mahīm .tasmāduttiṣṭha kaunteya yuddhāya kṛtaniścayaḥ
| |
2_38
|
सुखदुःखे समे कृत्वा लाभालाभौ जयाजयौ |ततो युद्धाय युज्यस्व नैवं पापमवाप्स्यसि |
|
sukhaduḥkhe same kṛtvā lābhālābhau jayājayau .tato yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpamavāpsyasi
| |
2_39
|
एषा तेऽभिहिता साङ्ख्ये बुद्धिर्योगे त्विमां शृणु |बुद्ध्या युक्तो यया पार्थ कर्मबन्धं प्रहास्यसि |
|
eṣā te.abhihitā sāṅkhye buddhiryoge tvimāṃ śṛṇu .buddhyā yukto yayā pārtha karmabandhaṃ prahāsyasi
| |
2_40
|
नेहाभिक्रमनाशोऽस्ति प्रत्यवायो न विद्यते |स्वल्पमप्यस्य धर्मस्य त्रायते महतो भयात् |
|
nehābhikramanāśo.asti pratyavāyo na vidyate .svalpamapyasya dharmasya trāyate mahato bhayāt
| |
2_41
|
व्यवसायात्मिका बुद्धिरेकेह कुरुनन्दन |बहुशाखा ह्यनन्ताश्च बुद्धयोऽव्यवसायिनाम् |
|
vyavasāyātmikā buddhirekeha kurunandana .bahuśākhā hyanantāśca buddhayo.avyavasāyinām
| |
2_42
|
यामिमां पुष्पितां वाचं प्रवदन्त्यविपश्चितः |वेदवादरताः पार्थ नान्यदस्तीति वादिनः |
|
yāmimāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadantyavipaścitaḥ .vedavādaratāḥ pārtha nānyadastīti vādinaḥ
| |
2_43
|
कामात्मानः स्वर्गपरा जन्मकर्मफलप्रदाम् |क्रियाविशेषबहुलां भोगैश्वर्यगतिं प्रति |
|
kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām .kriyāviśeṣabahulāṃ bhogaiśvaryagatiṃ prati
| |
2_44
|
भोगैश्वर्यप्रसक्तानां तयापहृतचेतसाम् |व्यवसायात्मिका बुद्धिः समाधौ न विधीयते |
|
bhogaiśvaryaprasaktānāṃ tayāpahṛtacetasām .vyavasāyātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyate
| |
2_45
|
त्रैगुण्यविषया वेदा निस्त्रैगुण्यो भवार्जुन |निर्द्वन्द्वो नित्यसत्त्वस्थो निर्योगक्षेम आत्मवान् |
|
traiguṇyaviṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna .nirdvandvo nityasattvastho niryogakṣema ātmavān
| |
2_46
|
यावानर्थ उदपाने सर्वतः सम्प्लुतोदके |तावान्सर्वेषु वेदेषु ब्राह्मणस्य विजानतः |
|
yāvānartha udapāne sarvataḥ samplutodake .tāvānsarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vijānataḥ
| |
2_47
|
कर्मण्येवाधिकारस्ते मा फलेषु कदाचन |मा कर्मफलहेतुर्भूर्मा ते सङ्गोऽस्त्वकर्मणि |
|
karmaṇyevādhikāraste mā phaleṣu kadācana .mā karmaphalaheturbhūrmā te saṅgo.astvakarmaṇi
| |
2_48
|
योगस्थः कुरु कर्माणि सङ्गं त्यक्त्वा धनञ्जय |सिद्ध्यसिद्ध्योः समो भूत्वा समत्वं योग उच्यते |
|
yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanañjaya .siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā samatvaṃ yoga ucyate
| |
2_49
|
दूरेण ह्यवरं कर्म बुद्धियोगाद्धनञ्जय |बुद्धौ शरणमन्विच्छ कृपणाः फलहेतवः |
|
dūreṇa hyavaraṃ karma buddhiyogāddhanañjaya .buddhau śaraṇamanviccha kṛpaṇāḥ phalahetavaḥ
| |
2_50
|
बुद्धियुक्तो जहातीह उभे सुकृतदुष्कृते |तस्माद्योगाय युज्यस्व योगः कर्मसु कौशलम् |
|
buddhiyukto jahātīha ubhe sukṛtaduṣkṛte .tasmādyogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam
| |
2_51
|
कर्मजं बुद्धियुक्ता हि फलं त्यक्त्वा मनीषिणः |जन्मबन्धविनिर्मुक्ताः पदं गच्छन्त्यनामयम् |
|
karmajaṃ buddhiyuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ .janmabandhavinirmuktāḥ padaṃ gacchantyanāmayam
| |
2_52
|
यदा ते मोहकलिलं बुद्धिर्व्यतितरिष्यति |तदा गन्तासि निर्वेदं श्रोतव्यस्य श्रुतस्य च |
|
yadā te mohakalilaṃ buddhirvyatitariṣyati .tadā gantāsi nirvedaṃ śrotavyasya śrutasya ca
| |
2_53
|
श्रुतिविप्रतिपन्ना ते यदा स्थास्यति निश्चला |समाधावचला बुद्धिस्तदा योगमवाप्स्यसि |
|
śrutivipratipannā te yadā sthāsyati niścalā .samādhāvacalā buddhistadā yogamavāpsyasi
|
Bhagavad-Gita_TTS is a high-quality, verse-aligned audio dataset of the Bhagavad Gita, designed for Text-to-Speech (TTS), Automatic Speech Recognition (ASR), Sanskrit NLP, and spiritual audio research.
Each shloka is paired with:
Original Sanskrit text
IAST transliteration
Clean High Quality 44.1KHz WAV audio recordings
The dataset is structured to mirror the 18 chapters of the Gita, covering all 701 shlokas
If you use this dataset, please cite it as:
@dataset{JDhruv14-Bhagavad-Gita_Audio,
title = {Bhagavad-Gita-Audio},
author = {Dhruv Jaradi},
year = {2025},
url = {https://huggingface.co/datasets/JDhruv14/Bhagavad-Gita_Audio}
}